,,JaPS noslēdzies’’

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts JaPS – ,,Jauno politiķu skola’’, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

No 2023.gada 22.augusta līdz 2024. gada 21.jūnijam Rēzeknes tehnikuma jauniešu pašpārvalde realizēja programmas Erasmus+ projektu nr.2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758 ,,Jauno politiķu skola’’, kura aktivitātēs piedalījās jaunieši no 8 dažādām izglītības iestādēm.

Projekta aktivitātes notika pēc mācību skolā principa – mācāmies , kārtojam ieskaites vai eksāmenus. Mācījāmies diskusijas organizēšanas principus – vadījām diskusiju un informatīvo kampaņu saviem vienaudžiem, mācījāmies publiskās runas pamatus – piedalījāmies publiskās runas festivālā, padziļinājām zināšanas par demokrātiju – diskutējām ar iestādes vadību, pārstāvējām savu un citu jauniešu viedokli.

Tieši tāpat kā skolā pārdzīvojām, gatavojāmies, sadarbojāmies. Galvenā atšķirība – nesaņēmām vērtējumu ballēs, bet ieguvām zināšanas , prasmes , veidojām attieksmes un pēc vēlēšanās arī Youthpass sertifikātus.

Projekta ietvaros notika arī jauniešu līdzdalības aktivitāte ,,Saeimas sēdes simulācija’’, kuras laika centāmies pēc iespējas identiski izspēlēt lēmumu pieņemšanas procesu.

,,Jauno politiķu skolas’’ izlaidumā viesu mājā ,,Rāznas stāvkrasti’’ tikās paši aktīvākie un paši ,,izturīgākie’’ jaunieši. Atcerējāmies visas projekta aktivitātes, izvērtējām kopējos un katrs savus ieguvumus un sasniegumus, aizpildījām Youthpass sertifikātu saņemšanai nepieciešamo informāciju par apgūtajām kompetencēm, izvirzījām jaunus pašizaugsmes mērķus. Protams, arī atpūtāmies – spēlējām volejbolu, galda tenisu, skrējām krosiņu, baudījām Rāznas ezera burvību, fotografējāmies, rīkojam pikniku. Radošā formātā , veidojot video atgādinājām paši sev un citiem – kas ir līdzdalība.

Noslēgumā aizpildījām pasākuma un visa projekta izvērtēšanas anketas.

Svarīgākās atziņas. Puse aptaujas dalībnieku atzina , ka visvairāk attīstījuši savas ,,personīgās, sociālās un mācīšanās mācīties kompetences’’. 81% dalībnieku pauda viedokli , ka projekta mērķis – ,,Veicināt jauniešu interesi par politiku un izpratni par lēmumu pieņemšanas procesiem” ir sasniegts. 76% atbildēja, ka dalība projektā veicināja pārliecību par nepieciešamību piedalīties sabiedriskajos procesos. 81% arī turpmāk labprāt iesaistīsies līdzdalības projektos. Uz jautājumu , kuras no iegūtajām prasmēm, kompetencēm visvairāk noderēs personības izaugsmē vai karjeras veidošanā biežāk nosauktas – Darbs komandā, Publiska uzstāšanās, ,,Veiksmīga komunikācija’’.

Paldies projektā iesaistītajiem ekspertiem K.Kastronovo, V.Spolītim, K.Berķim, I.Dreļai, L.Rasimai u.c. par ieguldījumu projekta realizēšanā , tā mērķu sasniegšanā.

Paldies Rēzeknes tehnikuma administrācijai un kolektīvam par sadarbību telpu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanā.

Paldies Latgales vēstniecībai GORS un brīvdienu mājai ,,Rāznas stāvkrasti’’ par pozitīvo sadarbību norišu un aktivitāšu organizēšanā.

Paldies Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma direktora vietniecei Raivitai Sondorei un Rēzeknes 5.pamatskolas direktora vietniecei Ingai Peļņai par jauniešu motivēšanu un sadarbību.

Prieks, ka arī šajā gadā ir izstrādāts, iesniegts un apstiprināts jauns līdzdalības projekts DOmā-runā-daRI.

Tāpēc … uz tikšanos jaunos izaicinājumos un aktivitātēs!

Projekta komanda

Ērika, Betija Elizabete, Katarina, Solvita, Ailins, Kārlis Gustavs

“Finansē/Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu

8.maijā 56 jaunieši no septiņām izglītības iestādēm tikās, lai ar neformālas mācīšanās metodi – simulāciju apgūtu politikas pamatus un dziļāk izprastu lēmumu pieņemšanas principus. Aktivitātes iniciatori un organizatori – Rēzeknes tehnikuma jauniešu pašpārvalde programmas Erasmus+ jauniešu līdzdalības projekta JaPS – “Jauno politiķu skola”, projekta nr. nr.2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758 ietvaros.

Pasākums norisinājās visas dienas garumā, vairākos posmos. Sākumā iepazīstinājām jauniešus un viesus ar projekta ideju un pasākumiem, kuri notika mācību gada laikā. Turpinājumā katrs “deputāts” devās uz kādu no komisijām, lai diskutētu par jautājumiem, kuri šobrīd ir Latvijas Republikas Saeimas darba kārtībā vai tiek aktīvi apspriesti sabiedrībā. Komisiju nosaukumi atbilda mūsu Saeimas reālām komisijām – Sociālo un darba lietu, Izglītības, kultūras un zinātnes, Juridiskā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Katras grupas uzdevums bija uzklausīt visu “deputātu” viedokļus un argumentus un izvirzīt pārstāvjus publiskajām debatēm.

Pēc pusdienām devāmies uz Latgales vēstniecību Gors, kur mazajā zālē notika “lielā sēde” – uzklausījām atšķirīgus viedokļus par pieciem jautājumiem un balsojām par katru no tiem. Uzstāties bija satraucoši – gan tāpēc, ka tas notika tik lielā un nozīmīgā telpā, gan tāpēc, ka mūs filmēja Latgales reģionālās televīzijas kameras, arī projekta un tehnikuma operatori. Sēdē piedalījās, runāja un balsoja tikai jaunieši, bet sēdi vēroja arī skolu direktori, projekta eksperti un mācību vadītāji, Rēzeknes valstspilsētas domes un uzņēmumu pārstāvji, vecāki.

Diskutējām, prezentējām un balsojām par šādiem jautājumiem:

Grozījumi Izglītības likuma 30.pantā, kas ļautu izglītības iestādes direktoram drošības nolūkos pārmeklēt audzēkņu personīgās mantas. Likumprojekts netika atbalstīts.
Grozījumi Krimināllikuma 230. pantā, kas noteiktu reāla cietumsoda piespriešanu par īpaši cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Grozījumi netika atbalstīti.
Grozījumi “Alkohola aprites likumā”, kas noteiktu stingrākus akciju aizliegumus mazumtirdzniecībā. Grozījumi likumprojektā netika atbalstīti.
Atbalstu neguva arī priekšlikums Izglītības likumā noteikt stingrākus mobilo telefonu lietošanas mācību procesa laikā ierobežojumus.
Noslēguma jautājums sēdes darba kārtībā tika iekļauts pēc mūsu iniciatīvas un guva 58% balsotāju atbalstu. Tāpēc plānojam iesniegt iniciatīvu “Ieviest veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu pamatizglītības un vidējās izglītības programmā” vietnē manabalss.lv

Dienas noslēgumā izvērtējām aktivitāti kopā ar kouču, aizpildījām izvērtēšanas anketas un baudījām lieliskas vakariņas kafejnīcā “Zīds”.

Dažas atziņas no pasākuma izvērtēšanas anketām.

86 % dalībniekiem ir izveidojusies dziļāka izpratne par to, kā tiek pieņemti valstiski svarīgi lēmumi.
94 % aptaujātie noteikti ieteiktu vienaudžiem piedalīties līdzīgā aktivitātē.
Lielākā daļa jauniešu atzina, ka pasākums ir organizēts augstā līmenī, bija interesants un iegūtas jaunas, vērtīgas zināšanas un pieredze.

Paldies jauniešiem no Rēzeknes tehnikuma, Rēzeknes 5.pamatskolas, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma, Ludzas 2.vidusskolas, Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskolas, Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas par iesaistīšanos un līdzdalību.

Ļoti pateicamies politikas ekspertam Veiko Spolītim, kurš visu dienu mūs atbalstīja, konsultēja, palīdzēja sagatavoties debatēm.

Projekta komanda – Betija Elizabete, Katarina, Ērika, Ailins, Solvita

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts JaPS – “Jauno politiķu skola”, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

Projekts JaPS ietvaros jau otro reizi devāmies mācību ekskursijā uz Latvijas Republikas Saeimu. Šoreiz mērķis – apmeklēt komisiju sēdes, lai vērotu to darbu un veidotu dziļāku izpratni par to, kā tad īsti top likumi, kuri mums visiem jāievēro.

Nebija viegli saskaņot komisiju apmeklējumu, jo to darbs notiek dažādās dienās, dažādos laikos, dažu komisiju sēdes ir slēgtas, kā arī komisijām ir nelielas darba telpas, tāpēc apmeklētāju skaits ir ierobežots. Neskatoties uz organizatoriskām grūtībām, lielākajai daļai JaPS dalībniekiem bija iespēja piedalīties aktivitātē.

Mēs bijām klāt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur galvenais jautājums darba kārtībā bija Veselības jautājumu apguve skolās. Deputātus interesēja mūsu viedoklis – vai Veselības mācība ir jāiekļauj izglītības programmās kā atsevišķs mācību priekšmets. Mēs arī komentējām monitoringa pētījumu rezultātu neprecizitāti. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika skatīts jautājums par skolas pieejamību un mums bija iespēja pastāstīt par to, cik lielā mērā mūsu skolās ir domāts par iekļaušanu un cik tās ir pieejamas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika iekļauts īpašs jautājums par valsts ekonomikas attīstību nākotnes perspektīvā, bet tika apspriests arī jautājums par energo un siltuma resursiem. Komisijas vadītāja pēc sēdes veltīja laiku sarunai ar jauniešiem.

Svarīgākās atziņas. Sapratām, ka lielākais politiķu darbs nav balsošana, bet gan diskusijas , sarunas komisijās un tas nav nemaz tik viegls, jo jāiedziļinās dažāda satura jautājumos, jākomunicē ar ministriju, valsts iestāžu un sabiedrības grupu pārstāvjiem. Piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbā piedalījās gan Veselības ministrijas , gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, viņu viedokļi konkrētajā jautājumā ievērojami atšķīrās.

Liels paldies komisiju vadītājām S.Ābramai, A.Zariņai -Stūrei par sadarbību. Īpaši liels paldies Leilai Rasimai , jo pateicoties viņai izdevās iegūt šo interesanto un vērtīgo pieredzi.

Esam gandrīz gatavi lielajam izaicinājumam “Saeimas sēdes simulācijai” 8.maijā.

Projekta darba grupas dalībniece B.E.Cauņa

Pieteikties un piedalīties aicinām pilsoniski aktīvus jauniešus, kuriem ir argumentēts viedoklis un drosme darboties sabiedrības interešu labā!

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts JaPS – ,,Jauno politiķu skola’’, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

Tā saucās kārtējā programmas Erasmus+ projekta “JaPS” aktivitāte – publiskās runas festivāls.

Kāpēc publiskā runa? Lai iemācītos droši, argumentēti un ar pārliecību paust viedokli par kādu visai sabiedrībai un pašam runātājam svarīgu tēmu vai risināmo jautājumu.

Tēmas izvēlējās paši jaunieši:

“Vai un kā jāstiprina valsts un nacionālā drošība”;
“Kā stiprināt jauniešu mentālo veselību”;
“Centralizētais eksāmens – zināšanas vai stress”;
“Alkohola tirdzniecības ierobežojumi – vai tie ir pietiekoši stingri”;
“Vides ilgtspēja – zinām, kāpēc nedarām”;
“Ko darīt – smēķēšana skolās ir nekontrolējama”.

Festivāls norisinājās trīs kārtās. Sākumā dalībnieki darbojās pāros-prezentēja runu viens otram, pārrunāja, ieteica , komentēja un veica korekcijas, pārdomāja izmaiņas. Turpinājumā runu prezentēšana notika 5-6 dalībnieku grupās kopā ar kādu no ekspertiem. Noslēgumā runājām lielajā auditorijā un katrs saņēma vērtējumu, ieteikumus, komentārus no katra eksperta un citiem projekta dalībniekiem.

100% aktivitātes dalībnieki atzina, ka ideja par pakāpenisku auditorijas paplašināšanu ļoti palīdzēja pārvarēt stresu un labāk sagatavoties. Vairāk nekā puse jauniešu atzina , ka ir daudz gatavāki turpmāk uzstāties publiski. Izrādījās, ka dažiem tā bija pirmā šāda veida pieredze. Kopumā aktivitāte tika novērtēta kā izcila vai ļoti laba.

Paldies ekspertiem – Krišjānim Berķim, Diānai Čakšei, Sandrai Laizānei un Veiko Spolītim.

Informāciju sagatavoja projekta komandas pārstāve B.E.Cauņa un konsultants S.Pavlovska

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts JaPS – “Jauno politiķu skola”, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

Mācību diena solījās būt un arī bija ļoti īpaša, jo nodarbības vadīja divi, ļoti atšķirīgi eksperti. Pirmajā nodarbībā runājām par stresu ikdienā un pirms uzstāšanās vai citiem atbildīgiem pasākumiem. Dalījāmies savā dažādajā pieredzē, uzklausījām ekspertes Ineses padomus , uzzinājām par dažādām uztraukuma pārvarēšanas metodēm un tehnikām.

Pēc pusdienām, kurās baudījām arī slavenās Rēzeknes tehnikuma pankūkas, nodarbības bija veltītas publiskajai runai. Ļoti daudz un aktīvi darbojāmies – trenējām dikciju, meklējām humora dzirksti, uzstājāmies. Gan uztraucāmies, gan smējāmies, gan sadarbojāmies.

Lai izprastu, kādi ir galvenie ieguvumi un, cik gatavi esam nākamajam solim, aizpildījām arī izvērtēšanas anketu. Anketēšanas dati:

83 % dalībnieki mācību sesijas norisi novērtē kā izcilu. Katram, protams, ir īpašas atziņas un ieguvumi, bet biežāk minētie ir – elpošanas “kvadrāts” satraukuma mazināšanai, improvizācijas un humora izmantošana uzstāšanās veidošanā. Nākamā projekta aktivitāte ir publiskās runas festivāls “Man ir ko teikt”. Aptaujas rezultāti liecina, ka mācību sesija palīdzēja mums sagatavoties savas runas prezentēšanai, bet vēl neesam droši par to, cik kvalitatīvi spēsim sagatavot argumentētu runu.

Gan dienas izvērtēšanā, gan aptaujā domājām arī par to, kuras ir tās tēmas, par kurām vēlamies rakstīt, runāt, paust viedokli. Galīgais tēmu saraksts taps tuvākajā laikā, bet visvairāk mūs interesē dažādu atkarību problēmas un kā tās risināt, dzīvnieku un vides aizsardzība, valsts drošība , jauniešu mentālā veselība un centralizēto eksāmenu kārtošanas problēmas.

Lai publiskās runas festivālā būtu drošāki, sapratām arī, ka nepieciešams labāk iepazīties, tāpēc pēc mācību sesijas organizējām saliedēšanās aktivitāti “Picērija”, kuras laikā paši cepām un degustējām picas.

Paldies ekspertiem Inesei Dreļai un Krišjānim Berķim par sadarbošanos, iegūtajām prasmēm un pieredzi! Ļoti liels paldies arī skolotājai Elīnai Kvitovai par “Picēriju”!

Informāciju apkopoja Ērika Kučere un projekta konsultants Solvita Pavlovska

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts

JaPS – “Jauno politiķu skola”, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

Saskaņa ar projekta aktivitāšu plānu, janvāra mēnesī mums uz tikšanos un diskusiju par aktuālām tēmām bija jāaicina izglītības iestāžu vadība vai padome. Tā kā projektā piedalās jaunieši no vairākām skolām, vienojāmies, ka norises datumu, dalībnieku skaitu un sarunas tēmas katra komanda noteiks pati.

Pēc tikšanās organizējām elektronisko aptauju par norisi un 7.februārī komandu pārstāvju grupā tikāmies tiešsaistē, lai dalītos ar pieredzi – par kādām tēmām tika runāts, kādi lēmumi pieņemti, kā jutāmies un vai šādas tikšanās jāorganizē arī turpmāk.

No aptaujas rezultātiem secinām, ka 50 % jauniešu tā ir pirmā šāda veida pieredze un daudzi bija uztraukušies. 75 % jaunieši uzskata, ka esam sadzirdēti un pārmaiņas būs, bet ir arī daži skeptiķi. Tikai daži atzina, ka bija ļoti aktīvi diskusijas dalībnieki, lielākā daļa centās iesaistīties un saprot, ka tikai pieredze var dot pārliecinātu darbošanos.

Pārsvarā tika runāts par vides ilgtspējas jautājumiem un sapratām, ka nevienā no iestādēm nav radīti apstākļi atkritumu šķirošanai, kā arī nepietiekami pievēršam uzmanību resursu taupīšanai. Rēzeknes tehnikumā tikšanās laikā mēs runājām arī par vienlīdzīgām iespējām ēdnīcā un mācību konsultāciju grafiku.

Ceram, ka izglītības iestāžu vadība sadzirdēja mūs, jo tas būs stimuls arī turpmāk pārstāvēt jauniešu viedokli un uzlabot mācību un dzīves vidi.

Informāciju apkopoja Katarina Rēze un projekta konsultants Solvita Pavlovska

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts

JaPS – “Jauno politiķu skola”, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

6.decembrī projekta jauniešu grupa devās uz Rīgu, uz Latvijas Republikas Saeimas namu, jo kur gan citur veidot izpratni par to, ko īsti dara Saeimas deputāti, kādā vidē viņi strādā, kāds ir Saeimas protokols.

Patiesībā ikviens Latvijas iedzīvotājs vai pat ciemiņi no citām valstīm var pieteikties ekskursijai uz Saeimas namu – vien jānosūta pieteikums un jāvienojas par konkrētu ekskursijas laiku. Mēs arī uzzinājām, ka mūsu Saeima ir viena no atvērtākajām Eiropā, jo sēdes drīkst vērot gan klātienē, gan internetā, gan ierakstu formātā, var uzzināt ikvienu balsojuma rezultātu.

Dodoties uz Saeimu , katram jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam, kā arī jāiziet drošības kontrole. Mums bija iespēja ielūkoties Saeimas sēžu zālē, tikties ar partijas Vienotība deputātu Ainaru Latkovski un pat nofotografēties. Deputāts atbildēja uz mūsu jautājumiem par to, kāds bija viņa politiķa karjeras ceļš, ar kādam grūtībām jāsaskaras politiķim u.c. Pēc tam apmeklējām Saeimas bibliotēkas lasītavu, kur apskatījām ārvalstu delegāciju dāvinātos suvenīrus.

Otrajā ekskursijas daļā devāmies uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpām, kur Progresīvo partijas deputātes Leilas Rasimas palīdze Paula Zvejniece izskaidroja, kādu darbu deputāti veic komisijās, kā tiek veidotas komisijas, kāpēc tās ir nepieciešamas un atbildēja arī uz jautājumiem, piemēram : “Kas jādara, lai kļūtu par politiķi?”.

Lai apkopotu informāciju par mācību ekskursijas atziņām un ieguvumiem , jau nākamajā dienā izveidojām elektronisku aptaujas anketu. Visi dalībnieki atzīst, ka ekskursija bija vērtīga, 90% aptaujāto tagad labāk izprot Saeimas un deputātu darba specifiku. 67% aptaujas dalībnieki uzskata, ka katram jaunietim būtu jāapmeklē Saeimas nams, bet pārējie domā, ka tas jādara tikai tiem, kurus interesē politika. 62% respondentu apsver domu iesaistīties politikā. 76% ekskursijas dalībnieki saka, ka turpmāk vairāk sekos līdzi Saeimas darbam.

Aptaujas rezultāti liecina, ka mācību ekskursijas mērķis ir sasniegts, jo jauniešu izpratne un arī interese par politiku ir palielinājusies. Ar nepacietību gaidīsim nākamās aktivitātes un īpaši – iespēju vēlreiz doties uz Saeimu, lai klātienē vērotu sēdes norisi.

Informāciju apkopoja Amanda Ignatjeva-Ivanova un projekta konsultants Solvita Pavlovska

Erasmus+ programmas Jauniešu līdzdalības projekts JaPS – ,,Jauno politiķu skola’’, projekta nr. 2023-1-LV02-KA154-YOU-000125758

Oktobrī notika projekta 1.mācību sesija, kur apguvām diskusijas vadīšanas pamatus. Tāpēc novembrī bija jāpilda mājas darbs – jānovada diskusija par tēmu ,,Ilgtspējīga zaļā Eiropa’’ citiem jauniešiem un jāiepazīstina viņus ar programmas Erasmus + prioritātēm un ES jaunatnes mērķiem.

Diskusijas katras projekta skolas komanda varēja vadīt sev ērtā laikā līdz 29.novembrim. Diskusijās kopumā piedalījās ap 300 jaunieši, aptaujas anketas par norisi aizpildīja 254 dalībnieki.

29. novembrī notika visu projekta dalībnieku no Rēzeknes 5.pamatskolas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Rugāju vidusskolas un Rēzeknes tehnikuma tiešsaistes sanāksme. Tās mērķis bija iepazīsties ar anketēšanas rezultātiem un dalīties diskusiju vadīšanas pieredzē.

Vairāki jaunieši uzsvēra to, ka jāuzlabo savas runas prasmes, jābūt labāk sagatavotiem , bet vislielākās grūtības sagādāja citu jauniešu pasivitāte un nevēlēšanās paust savu viedokli. 50% atzina, ka arī turpmāk labprāt vadītu vienaudžu diskusijas.

Svarīgākās atziņas no aptaujas rezultātiem:

46 % aptaujāto atzina, ka viņiem bija minimāla informācija par ES jaunatnes mērķiem;
tikai 9 % jauniešu dziļi izprot vides ilgtspējas tēmu, ikdienā lielākā daļa iesaistās atkritumu šķirošanā, bet maz domā par resursu saudzēšanu, otrreiz lietojamo priekšmetu izmantošanu, attiekšanos no nebūtiskām lietām;
76% dalībnieku turpmāk vairāk pievērsīs uzmanību šim jautājumam, 71% atzīst, ka vēlas iesaistīties diskusijās, aptaujās par sabiedrībai svarīgam tēmām.
Izglītības iestāžu ieguldījumu vides ilgtspējas jomā lielākā daļa – 66% – atzīst par viduvēju un ierosina izvietot atkritumu šķirošanas konteinerus, rīkot izglītojošus pasākumus, akcijas.

Informāciju apkopoja projekta dalībniece Betija Elizabete Cauņa